Scenogrāfija (сценография, scenography, stage design) grieķu: σκηνη [skene]

- teātra izrādes un citu skatuves uzvedumu vizuālā tēla (dekorācijas, tērpi, apgaismojums) veidošanas māksla, tai skaitā arī skatuves glezniecība. Mūsdienās jēdzienu bieži attiecina arī uz masu pasākumiem. Profesionāli - gleznotāju, kas nodarbojas ar skatuves glezniecību, sauc par scenogrāfu, un tā loma izrādes veidolā bieži vien ir visai svarīga. Savā laikā t.s. Krievu Sezonas Parīzē izpelnījās milzīgus panākumus pateicoties veselai scenogrāfu - gleznotāju plejādei (Golovins, Baksts, Benuā u.c.).
Par latviešu skatuves glezniecības pamatlicēju uzskata mākslinieku Jāni Kugu (dz.1878.gadā), kas mācījies Štiglica zīmēšanas skolā Pēterburgā, sākumā nodarbojies ar porcelāna apgleznošanu, bet vēlāk strādājis Jaunajā Rīgas teātrī par gleznotāju. Pirmais ievērojamais darbs – dekorācijas Aspazijas lugai “Vaidelote”, 1908. gads. Viņa piemēram sekoja scenogrāfs Eduards Brencēns (pirmā latviešu profesionālā romāna "Mērnieku laiki" ilustrētājs) un it īpaši gleznotājs Otto Skulme. Arī Ludolfa Liberta spilgtākie darbi saistīti ar scenogrāfiju (dekorācijas Mocarta operai "Bēgšana no Seraja" 1924. gadā, Jāzepa Mediņa "Sprīdītim" 1927. gadā). Kopš 2009.gada Latvijas Mākslas akadēmijā atvērta scenogrāfijas nodaļa A. Freiberga (mūsdienu spožā scenogrāfa) vadībā, funkcionē arī scenogrāfu profesionālā savienība.