Simbolisms (символизм, symbolism)

- modernistu mākslas virziens, kas radies Francijā XIX gadsimta 70.-80. gados kā reakcija uz mākslā valdošo reālismu un naturālismu. Simbolisti uzskatīja, ka mākslas augstākais uzdevums ir ar simbolu starpniecību atklāt ikdienišķai pieredzei slēpto ideālu pasauli. Pirmo simbolistu vidū ir franči Š. Bodlērs, P. Verlēns, A. Rembo. Krievijas Impērijā simbolisms uzplaukst XX gadsimta sākumā (literatūrā A. Bloks, K. Balmonts u.c. glezniecībā – M. Vrubels, M. Čurļonis) un spēcīgi ietekmē latviešu mākslu.
Latviešu simbolisms asociējas ar dekadentu kustību un par tā spilgtākām figūrām literatūrā tiek uzskatīti A. Austriņš, A. Niedra, V. Eglītis, bet tēlotajā mākslā simbolisko ainavu meistars mākslinieks Rūdolfs Pērle. Latviešu mākslā eksistē arī "reālā simbolisma" jēdziens, ko ieviesa Teodors Ūders, sintezējot dažādu laikmetu mākslinieku augstākos sasniegumus. Daži pētnieki uzskata simbolisma iezīmes arī Pētera Krastiņa (1882.-1942.), gleznotāja un zīmētāja darbos. Arī mūsu dižmeistaram Jānim Rozentālam jūtamas nodevas simbolismam viņa "Sāgā" - jo skaidri zināms, ka senlatviešiem arfas nav bijušas, tā ir jūras skaņu daudzveidības simbols.