Arka (арка, arch)

- ailas lokveida pārsedze starp diviem balstiem, kas vienmērīgi sadala slodzi uz tiem; izšķir pusaploces, pakavveida, smailloka vai lauzto arku. Ir pazīstamas arī saražģītākās formas (trīslapiņu, robainās u.c.) arkas, kuru forma atbilst attiecīgajam laikmetam un tehnoloģiskām vajadzībām. Arkas parādījās jau gandrīz 2 tūkstošus gadu p.m.ē. Mesopotāmijas ķieģeļu celtnēs. Vēlāk Senie romirši sāka plaši izmantot dažada veida arkas savās celtnēs un pat radīja ideju par Triumfa arku, cauri kurai karavadonis iejāja pilsētā. Vairākas arkas viduslaikos tika izmantotas kā goda vārti vai arī vārti, caur kuriem pilsētā iejāja uzvarētāji. Vairākās Eiropas pilsētās joprojām saglabājušās simboliskās arkas - ieejas vārti vai "porti". Arku forma bieži vien atbilda valdošajam arhitektūras stilam. Tā, romāņu stila celtnes raksturo pusaploces arkas, bet gotiskās - smailloka vai lauztās arkas.
Arkas Latvijas teritorijā parādījās reizē ar mūra un ķieģelu celtniecību, un dažās vietās (ordeņa vai bīskapa) piļu drupās joprojām ir visai labi redzamas (piemēram, Koknesē vai Cēsu ordeņa pilī). Dažreiz vienlaikus redzamas joprojām izmantojamās arkas - piemēram, eja ar pusaploces arku sienā pie Jāņa baznīcas Vecrīgā ir dekorēta augšdaļā ar ornamentu, ko veido divas pusarkas ar leņķi vidū.