Timpāns (Тимпан, tympanum)

- pusapaļa vai trīsstūraina dekoratīva vairāku joslu virsma virs ieejas (parasti sakrālajā celtnē), ko noslēdz arka vai pārsedze. Bieži vien šo virsmu veido nelielu skulptūru rindas, maskas vai ornamentu vītnes. Senatnes tempļos Eiropā, sākot ar Grieķiju, un arī kristietībā, timpāns veido ļoti būtisku sakrālās celtnes daļu - kopā ar centrā zem tā novietoto kāda svētā skulptūru vai arī bez tās. Ja atntīkās pasaules timpāni parasti bija trīsstūraini, romāņu arhitektūrā tie kļūst apaļi, bet gotiskajās baznīcās iegūst smailloka formu. Franču viduslaiku arhitektūrā timpāns bieži balstās uz dekoratīvajiem pilastriem vai kolonnām. Vārdam timpāns ir arī cita nozīme - tas ir sitamais instruments ar noteiktu skaņas augstumu, kura forma atgādina kausu.
Latvijas viduslaiku baznīcās timpāni virs portāliem ir samērā vienkārši un atgādina drīzāk dažu rindu koncentriski izvietotos lokus - ar vairāk vai mazāk izteiktu smaili centrā. Tas ir izskaidrojams ar pilsētas ierobežotiem līdzekļiem un profesionālo tēlnieku trūkumu, kā arī to, ka Ziemeļu gotika bija pieticīgāka savās arhitektūras formās. Daži timpāni Vecrīgā redzami virs laicīgo ēku portāliem (piemērām, virs abu ģilžu centrālajām ieejām). Visai savdabīgs timpāns, kas ir katrā pusē uz trim baltām kolonnām balstīts, noslēdz centālo portālu virs atjaunotās Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāles Jelgavā. Baznīca būvēta XX gadsimta sākumā, kad atplauka interese par sarkanķieģeļu gotiku (projekta autors Liepājas arhitekts Kārlis Strandmanis). 1944.gada jūlija beigās baznīca nodega (palikuši tikai mūri), bet tās atjaunošana ilgusi līdz pat XX gadsimta 60.-to gadu beigām.