ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Tradīcija (традиция, tradition)

- sociālā un kultūras mantojuma elements (uzskats, darbība, rituāls u. tml.), kurš noteiktā cilvēku kopumā pāriet no paaudzes paaudzē. Mākslas jomā par tradīciju noteiktā laika posma ietvaros bieži vien sauc tos uzskatus (paņēmienu, vērtību, etalonu), kas māksliniekos - jauno ceļu meklētājos - izsauc noraidījumu, bet konservatīvajos un gados vecākajos biedros -nostaļģiju. Vairākas tradīcijas veidojas mūsu acu priekšā - kaut vai piekaramo atslēgu ar jaunlaulāto vārdiem stiprināšana pie tiltu margām. Dažkārt, kā tas ir noticis Parīzē, zem atslēgu smaguma kāds margu posms pat sabrūk.
Piemēram, latviešu mākslas dižgars V.Purvītis uzskatīja, ka jaunāko laikabiedru no Rīgas mākslinieku grupas radošie meklējumi ir pretrunā ar tautas tradīcijām. Vairākas tradīcijas, kuras Rietumu pasaulē nostiprinājušās jau sen, pēdējos pārdesmit gados ieviesušās arī Latvijā - Valentīna dienas un Helovina svinēšana, dažas, savukārt, atdzimušas - Mātes dienas atzīmēšana. Savukārt, tradīcija svinēt Sieviešu dienu te saplok, te atkal atdzimst. Atslēgu karināšana Latvijā atrodas tieši Eiropas tradīciju gultnē un tik pat vārgi nodrošina laulību stabilitāti.

1. attēlā - ar atslēgām apkarinātais Parīzes Mākslu (gājēju) tilts, 1903.g.

2. attēlā - ar atslēgām apkarinātais dekoratīvais tiltiņš Bastejkalnā, Rīga.