ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Arkatūra (аркатура, Blind arcade)

- nelielu dekoratīvu arku virkne (sienas dekorēšanai). Šo arku rindu mēdz saukt arī par "aklajām arkām" un tās plaši izmanto gan sakrālo, gan laicīgo celtņu dekorēšanai. Aklās arkas nesedz logus vai durvis, tās veido fasādes ornamentālās arhitektūras elementu, jo tām nav nesošās funkcijas. Dažkārt arkāde ir tik gara, ka veido pilnu frīzi. Arkādes izpildījumam var izmantot gan citu materiālu, gan iekrāsošanu, gan apdares materiāla kārtojumu rakstā. Tāpat nelielas dekoratīvās arkādes izmanto arī kapelu un baznīcu iekšsienu dekorēšanai, piemēram, izceļot veltījumus, uzrakstus vai piemiņas plāksnes. Par piederību noteiktam laikmetam liecina arkas forma - apaļā (romānika), lauztā (gotika) u.c. Arkatūras raksturīgas arī Bizantijas stila baznīcām Austrumeiropā un Krievijā, kā arī armēņu sakrālajām celtnēm.
Vecākā arkatūra Rīgā atrodas uz Doma baznīcas senākās (romāņu stilā celtās) apsīdas ārsienas un tā ir visai vienkārša. Toties historicisma stilā būvētās Rīgas ēkas lepojas ar daudzveidīgām arkatūrām, tai skaitā, izmantojot gan ķieģeļu kārtojumu arkā, gan krāsošanu un glazūru.

1. attēlā - gotiskā arkatūra uz Dievmātes kapellas sienām Briseles katedrālē (pabeigta 1500.g.).

2. attēlā - neogotiskā arkatūra uz Latvijas Mākslas Akadēmijas frīzes, arhitekts V.Bokslafs, XX gs. sākums.