ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kiklopi, ciklopi (Киклопы, Cyclops) sengrieķu: Κύκλωψ

- milži ar vienu aci, Urāna (debesu) un Gejas (zemes) dēli. Esot, atbilstoši Homēram, augstprātīgi un ļauni, tiem piederot ganāmpulki. Ar visu savu "dievišķo" izcelšanos visplašāk pazīstamais kiklops Polifēms, kas attēlots “Odisejā”, tomēr bijis mirstīgs, būdams jūras valdnieka Poseidona dēls. Daži senie autori saista kiklopus ar titāniem. Tur vēsture kļūst pavisam savāda, jo, atbilstoši citam senatnes autoram, Hesiodam, Tartarā gāztos - kiklopus Zevs esot atbrīvojis, un pateicīgie milži piešķīruši Zevam zibeni, Aīdam - bruņucepuri, kas padara neredzamu un Poseidonam - trijžuburi, un ar šo ieroču palīdzību dievi pieveikuši sacēlušos titānus.
Savukārt, Latvijā šis kiklops Polifēms parādījies uz Nacionālās Operas skatuves 2005.gadā, kad tika uzvesta Hendeļa baroka opera “Akīds un Galateja”, kā briesmīgs milzis, kas nogalina savu sāncensi- varones nimfas Galatejas mīļoto. Dažus gadus vēlāk (2014.gadā) tika izveidots projekts "Ciklops TV" nolūkā izrādīt vēlīno 1980.gadu eksperimentālo mākslu, par kuru mūsdienu skatītājs praktiski neko nezina. Ideja par šādu pieeju, it kā pārvarot šodienas tieksmi visu redzēt tikai no viena viedokļa (ar ciklopa vienīgo aci), radās pēc Latvijas- Francijas videomākslas festivāla.

1. attēlā - kiklopa statuja, Dabas vēstures muzejs, Londona.

2. attēlā - kiklopa Polifēma galva, marmors, vai nu grieķu oriģināls apm. 2000 gadu p.m/ē., vai vēlāka romiešu kopija, Mākslas muzejs, Bostona.