Ikars, Ikara spārni (Икар, Icarus) sengrieķu: Ἴκαρος [Íkaros]

- šis teiciens parasti tiek saistīts ar cilvēkiem, kuru ambīcijas un velmes pārsniedz viņu iespējas. Ikars, atbilstoši Griķijas mitoloģijai, bija slavenā Labirinta arhitekta Dedala dēls. Abus Krētas valdnieks pēc Labirinta izbūves turējis ieslodzījumā. Lai atbrīvotos no gūsta, Dedals uzkonstruējis spārnus, sastiprinādams putnu spalvas ar vasku. Viņš brīdinājis dēlu ka, izmēģinot spārnus, nedrīkst celties pārāk augstu, jo Saule varot izkausēt vasku. Ikars tēvam nepaklausīja, jo bija pārņemts no savas spējas lidot, un lidojums beidzās ar kritienu. Iecienīts mākslas sižets ar filozofisku alegoriju.
Latvijas nelielās pilsētas Priekules ģerbonī ir spārnotais Ikars. Jo leģenda, kas atceļojusi līdz mūsdienām, vēsta, ka senās Priekules muižas kalējs tālā pagātnē esot īstenojis lidojumu ar paša veidotiem spārniem. Viņu atbalstījis toreizējais muižas īpašnieks barons Korfs, kura muižā mūsdienās ir skola. Saglabājusies arī XVII gadsimta baznīca, no kuras torņa lidojis Kurzemes sapņotājs. Pilsētā vasarā regulāri notiek Ikara svētki, godinot uzdrīkstēšanos, kura gan var slikti beigties. Savukārt mākslineices V.Pelšes "Nokritušais Ikars" liecina par sižeta aktualitāti, it īpaši bankas ekspozīcijas kontekstā. Jo zināms, ka bankas veicina gan lidojumu, gan kritienu.