ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kazarmas (Казарма, barracks, quarters)

- sākotnēji ar šo vārdu apzīmēja pagaidu mītni karaspēka daļām, bet vēlāk tas sāka nozīmēt speciālas ēkas karavīru uzturēšanai. Tas tika darīts nolūkā nodalīt karavīrus no civilajiem iedzīvotājiem, nostiprinot disciplīnu, veicot treniņus un militāro sagatavošanu. Dažkārt kazarmas pat sauca par "zaldātu disciplīnas fabrikām", turklāt to ēkas patiesi izcēlās ar vienveidību un neizteiksmīgumu. Ar šo vārdu saista jēdzienus "kazarmu gars, kazarmu disciplīna" - individuālisma un personības izpausmju ierobežošana. Vēlāk kazarmas izmantotas arī citu līdzīga rakstura iestāžu izmitināšanai, piemēram, Vīnes valsts policijas kazarmas, kuras vairāki atceras pēc filmas par Komisāru Reksi.
Jēkaba kazarmas Vecrīgā no 18. gadsimta sešdesmito gadu beigām līdz 1784. gadam piebūvētas pilsētas nocietinājumu zemes vaļņiem. Kazarmas daudzkārt pārbūvētas. Pašreizējām līdzīgu veidolu tās ieguvušas pēc vaļņu nojaukšanas 1860.gadā. Vēlāk izmantotas dažādu iestāžu vajadzībām. Padomju varas gados tās aizņēma armijas iestādes. 1995. izstrādāts projekts pašreizējo ēku izbūvei.

1. attēlā - kadetu kazarmas Bergamo, Ziemeļitālija ar piemiņas obelisku Pirmajā pasaules karā kritušajiem jauniešiem.

2. attēlā - atjaunotās Jēkaba kazarmas no Kara muzeja puses Vecrīgā.