ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Marss (Марс, Mars)

- ceturtā Saules sistēmas planēta nes Marsa vārdu pateicoties savai sarkanajai nokrāsai. Šis dievs Senajā Grieķijā bija pazīstams kā kara dievs Aress, turklāt, atšķirībā no saprātīgās un apvaldītās taisnīgā kara aizbildnes Atēnas, Marss izcēlies ar nevaldāmu trakulību un kara šausmām. Tradīcija nosaukt esplanādes par Marsa laukiem sākusies vēl Senajā Romā, kur tā tika saukta karavīru apmetņu un treniņu vieta. Arī mūsdienu Eiropā vairākās galvaspilsētās (tai pašā Romā, Atēnās, Parīzē un St.Pēteburgā) milzīgas neapbūvētas teritorijas tiek sauktas par Marsa laukiem. Pašu Marsu mākslinieki labprāt attēlo kā karavīru pilnā bruņojumā, Senajā Romā viņam būvēja tempļus, un tur jaunieši apguva kara mākslu un upurēja pirms došanās karagājienā. Pēc leģendas, tieši Marss bija Romas dibinātāju Romula un Rema tēvs.
1967.gadā tulkojumā latviski parādījies slavenā ASV rakstnieka - fantasta Reja Bredberija darbs "Marsiešu hronikas" (sarakstīts 1950. gadā). Tas esot viens no autora spēcīgākajiem darbiem, un būtībā ar Marsu (gan planētu, gan senatnes dievu) saistīts nosacīti. Atkārtoti "Marsiešu hronikas" publicētas 2011.gadā, lai jaunatnei atsvaidzinātu iespeidu par vienu no spožakajiem XX gadsimta fantastiem - futūristiem.

1. attēlā - sienas gleznojums no mājas, kura nes Marsa un Venēras vārdu, I gs. vidus, Pompejas.

2. attēlā - Sandro Botičelli „Venēra un Marss”, 1483, tempera uz paneļa, Nacionālā galerija, Londona.