- neliels tornis, kas paceļas vertikāli virs sakrālās vai dzīvojamās ēkas un vaiņago to; atbilstoši valdošajam arhitektūras stilam tam piemīt attiecīgās formas. Tornīšus izmantoja arī, lai nodrošinātu labāku redzamību militārām vajadzībām, bet vēlāk tie kļuva vienkārši par dekoratīvo elementu, ko labprāt sāka izmantot historicisma un eklektikas celtnēs. Tornītim varēja būt gan konisks jumts, gan plakans ar robojumu, gan tas mēdza būt it kā "izaudzis" no pils augšējās platformas vai arī līdzināties dekorētajai smailei. Relatīvi senākais saglabājies dekoratīvais tornītis Rīgā atrodas virs Jāņa baznīcas. Vairumā gadījumu dekoratīvie tornīši Latvijas arhitektūrā raksturīgi vai nu pēdējos gadsimtos celtajām lauku muižām, vai jūgendstila celtnēm pilsētās.
1. attēlā - Noišvānšteinas XIX gs. beigu Bavārijas hercoga Ludviga II pils ar dekoratīvajiem tornīšiem Dienvidvācijas kalnos.
2. attēlā - dekoratīvais tornītis virs īres nama ar veikaliem Kr.Barona ielā 55, arhitekts K.Pēkšēns, 1899.g.
