ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kamelota (Камелот, Camelot)

- pils un galms, kas tiek saistīti ar leģendāro karali Artūru un viņa Apaļā galda bruņiniekiem. Kaut tiešo pierādījumu par Artūra karaļgalmu trūkst, klintis Kornvolā pietiekami tuvas leģendārajiem aprakstiem, un visa vide atbilst priekšstatiem par romantiskiem piedzīvojumiem un cēliem tikumiem. Mūsdienās Kamelota turpina iedvesmot filmu radītājus un priecēt skatītāju miljonus. Viena no svarīgākajām personām Kamelotā ir burvis Merlins, tas, pateicoties kuram, karalis Artūrs vispār kļūst par valdnieku. Pēdējos gados BBC izlaiž seriālus, kuros galvenais ir tieši Merlins- jo viņa tēls uztrauc un uzrunā laikabiedrus tāpat kā prerafaelītus XIX gadsimta Anglijā.
Latvijā Kamelotas funkcijas pilda it kā nogrimusī Burtnieku pils. Par šo ezeru, kurš esot atlidojis no citurienes, ir daudz leģendu. Laimdotas tēvs Burtnieks un viņa nogrimusi pils Burtnieku ezera dibenā attēlota Andreja Pumpura "Lāčplēsī" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". "Vakaros viņi staigāja Burtnieka ezera malā; Laimdota stāstīja tam (Lāčplēsim) par ezerā grimušo pili." Ir arī versija par to, ka lidojošais un savu vietu meklējošais ezers esot uzgāzies virsū baznīcai, kas ar visiem torņiem nogrimusi. Arī leģendās par Kamelotu vienmēr ir ezers, kas it kā atdalot reālo pasauli no nereālās, ēnu vai mirušo valsts. Te latviešiem, gluži kā citām tautām ar senām saknēm un garu pirmsrakstības periodu, "Vēsture kļūstot par mītu, bet mīts - par vēsturi" (A.Līvens, "The Baltic Revolution").

1. attēlā - Gistava Dorē Kamelotas ilustrācija no grāmatas "Karaļu idille", 1868.g.

2. attēlā - Uldevena koka pils - 12. gs. senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā.