ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pazudušais dēls (Притча о блудном сыне, prodigal son)

- Bībeles stāstā par pazudušo dēlu jaunākais no diviem dēliem pieprasa no tēva daļu īpašuma, ātrumā dodas prom no mājām un drīzumā notriec visu naudu. Kad valsti piemeklē bads, trūkumā nonākušais jaunākais dēls nolīgst par cūkganu un pārtiek no cūkām domātā ēdiena. Beidzot, dziļi pazemots, viņš atgriežas pie tēva un lūdz piedošanu. Tēvs, kas uzskatījis šo dēlu jau par pilnīgi pazudušu, ir laimes pārņemts un sagaida dēlu atplēstām rokām, sarīkojot pat goda mielastu. Kristīgā morāle - Dievs priecājas par katra grēcinieka (pazudušās avs) atgriešanos. Ļoti iecienīts sižets mākslā, bet viens no slavenākajiem darbiem ir Rembranta gleznojums. Arī slavenais Pērs Gints, ko sagaida atgriežamies uzticīgā Solveiga, ir tas pats pazudušais dēls.
Rīgas pilsoņi un skolēni 1527. gada 17. februārī uzveduši Burkarda Valdissa dziedājumu "Līdzība par pazudošo dēlu", ko uzskata par vienu no agrīnākajiem Reformācijas drāmas paraugiem vācu literatūrā. Savukārt, latviešu literatūrā ir pazīstama Rūdolfa Blaumaņa luga "Pazudušais dēls", kā arī Annas Brigaderes tāda paša nosaukuma dzejolis un Apsīšu Jēkaba stāsts. Zināmā mērā pazudušais dēls ir arī pasakas varonis Sprīdītis. Latviešu trimdas populārais ansamblis "Čikāgas piecīši", savukārt, ar lieliem panākumiem izpildīja dziesmu "Pazudušais dēls" ar U.Streipa vārdiem.

1. attēlā - Rembrandts van Reins "Pazudušā dēla atgriešanās", 1669.g., Valsts Ermitāžas muzejs, St.Pēterburga.

2. attēlā - Pompeo Batoni "Pazudušā dēla atgriešanās", 1773.g.