ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Aksesuārs (аксессуар, accessory)

- piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību. Tēlotajā mākslā nozīmīga detaļa, kas palīdz izcelt attēlojamā būtiskākās īpašības tieši (noteikta laikmeta ierocis karavīram, lūgšanu grāmata tikumīgai jaunavai u.c.). Aksesuāru atbilstība īpaši svarīga teātra mākslā, jo papildina tērpu. Sadzīves līmenī par aksesuāriek sauc cimdus, cepures, rotaslietas, jostas u.c. Kopš Renesanses izcilie mākslinieki arī izrādījuši lielu cieņu aksesuāru atveidošanai. Tā, Henrija VIII portretā redzamās smalkās kurpes un baltās zeķes izceļ īpašnieka aizraušanos ar dejām, smalkais duncis un cimdi liecina par turnīru cienītāju, bet apmetņa bagātīgie rotājumi papildina pašpārliecināto stāju un augstprātību.
Zināmā mērā par aksesuāriem var uzskatīt visas tautastērpa detaļas - prievītes, jostas, vaiņagus, mices, vīru cepurītes u.c., kas veido valkātāju koptēlu. Aksesuāriem jābūt pieskaņotiem krāsu salikuma ziņā un arī audumā.

1. attēlā - Hans Holbeins Jaunākais "Henrija VIII portrets", apm. 1537.g., Volkera Mākslas galerija, Liverpūle.

2. attēlā - tautas tērps ar aksesuāriem.