ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Vērpjamais ratiņš (прялка, spinning wheel)

- ierīce diega vai dzijas vērpšanai no dabiskās vai sintētiskās šķiedras. Vērpjamā ratiņa dzimtene ir Āzija, izcelšanās laiks - apmēram XI-XII gadsimts (Bagdāde, nedaudz vēlāk - Ķīna). Eiropā vērpjamais ratiņš ienāk XIII gadsimta beigās caur Islama valstīm un pakāpeniski nomaina seno audēju rokas ierīci ar vārpstiņu. Vērpjamais ratiņš valda līdz pat industriālajai revolūcijai XVII - XVIII gadsimta Anglijā un Holandē, kad to nomaina modernāki mahānismi. Tā kā vērpšanas prasme kopš senatnes tika uzskatīta par sievietes - namamātes būtiski tikumu (pieminēts jau Senajā Romā, cildinot sievieti - etalonu), tās tēls parādās gan dzejā, gan prozas darbos. Starp citu, vārpstiņa pat darbojās slavenajā Šarla Perro pasakā par Apburto princesi, kur Aurora ar to sadūra pirkstu un iekrita nāvei līdzīgā miegā.
Latvijas laukos naturālās saimniecības uzturēšanai bija nepieciešams arī apģērbs, līdz ar to katrai sevis cienošai un čaklai saimniecei bija vajadzīga ierīce, ar kuru darināt diegus (vērpt pavedienu). Latviešu literatūrā vārpstiņu piemin A. Brigadere pasakā "Maija un Paija"), kur Maijai vērpjot, vārpstiņa iekrīt akā. Vērpjamajam ratiņam Latvijā bija vērtīgs papildinājums - skalu turētājs, kas deva iespēju strādāt arī garajos rudens un ziemas vakaros.

1. attēlā - īru vērpjamais ratiņš, apm. 1900.g., ASV kongresa bibliotēka.

2. attēlā - vērpjamais ratiņš no Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa ekspozīcijas "Tautas tērps Zemgalē".