ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Hercogiste, hercogi, hercogienes (герцогство, duchy, dukedom)

- teritorija, lēņu muiža (īpašums), ko pārvalda hercogs vai hercogiene. Termins tiek lietots praktiski tikai Eiropā, turklāt te saglabājusies vienīgā suverēnā Luksemburgas Lielhercogiste. Viduslaikos neatkarīgas un dažkārt ļoti lielas hercogistes (tādas, kā Burgundija, Akvitānija vai Bavārija) mēdza būt pat spēcīgākas un bagātākas par kaimiņu karalistēm un ilgstoši saglabāja savu suverenitāti. Hercogistes bija īpaši izplatītas Centrālajā Eiropā un Ziemeļitālijā (Vācu tautu Svētājā Romas impērijā). Parasti hercoga titulu piešķīra karaļi savas dzimtas locekļiem. Starp citu, tieši spožākās hercogistes Viduslaiku beigās īpaši dāsni atbalstīja māksliniekus.
Latvijas teritorijā vairākus gadsimtus pastāvējusī Kurzemes un Zemgales hercogiste no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju, būdama Polijas - Lietuvas vasaļvalsts, kura sākot ar Ziemeļu karu pakāpeniski kļuva atkarīga no Krievijas impērijas un pilnīgi zaudēja patstāvību 1795. gadā pēc III Polijas galīgās sadalīšanas. Pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers sākotnēji bija Livonijas ordeņa mestrs, pēdējais - Pēteris Bīrons (kura trešā sieva bija Doroteja fon Medema), pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā, atteicās no troņa un īpašumiem par prāvu naudas summu, kas deva viņam iespēju iegādāties prāvus īpašumus Rietumeiropā un pat nodibināt speciālu stipendiju māksliniekiem Boloņas universitātē Itālijas ziemeļos. Tomēr par slavenāko Kurzemes hercogu tiek uzskatīts Jēkabs Ketlers, kurš valdīja XVII gadsimta vidū.

1. attēlā - Džošua Reinolds "Devonšīras hercogienes portrets", 1775.-1776.g., Hangtingtonas muižas bibliotēka, Anglija.

2. attēlā - Anželika Kaufmane "Doroteja fon Medema, Kurzemes hercogiene", 1785.g., Rundāles pils.