ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Vanšu tilts (Вантовый мост, Suspension bridge)

- ir skaista un savdabīga tilta konstrukcija, kas izdaiļo pilsētvidi. Šo tiltu veidu sauc arī par slīpsaišu tiltu. Tā atšķiras no parastajiem tiltiem ar to, ka pati tilta nesošā plakne ir piekārta ar vanšu palīdzību pie vertikāliem balstiem. Vanšu tilta priekšteči bija piekaramie (un paceļamie) viduslaiku cietokšņu tilti, kā arī vēlākie un joprojām funkcionējošie atveramie tilti, kas paredzēti pacelšanai liela izmēra kuģu kustībai. Vanšu tiltu parādīšanās saistīta ar tehnikas progresu un metāla konstrukciju stiprību paaugstināšanu, kas deva iespēju minimizēt tilta laidumu skaitu. Pirmie vanšu tilti parādījās XIX gadsimta pirmajā pusē, bet mūsdienās pie tiem pieder slavenais Zelta Vārtu tilts San Francisko, Bruklinas Tilts Ņujorkā u.c.
Rīgā Vanšu (slīpsaišu) tilts tika uzbūvēts blakus tai vietai, kur kādreiz atradās pēc II Pasaules kara uzceltais koka pagaidu tilts vai tā saucamais Valdemāra tilts, kas darbojies līdz XX gadsimta 50.to gadu beigām (līdz 1957.gada rudenī tika atklāts Akmens tilts). Vanšu tiltu (ko tautā ilgstoši sauca par "Vosa ģitāru") izstrādāja Kijevā, bet metāliskā laiduma konstrukcijas izgatavotas Voroņežas tiltu rūpnīcā. Savā kategorijā tas ir tilts ar garāko laidumu pasaulē, kas kardināli uzlaboja sakarus starp Pārdaugavu un Centru, bet tā vantis diemžēl jāapsargā no nelīdzsvarotiem cilvēkiem, jo pārāk bieži bija novērota rāpšanās pa vantīm augšā - līdz pat vienai pašnāvībai. Patlaban vantis ir apvilktas ar dzeloņdrātīm, un to apakšēji gali nokrāsoti ar īpaši slīdīgu krāsu. Pēdējos gados beidzot tiek nobeigti arī citi celtniecības darbi, kas saistīti ar Vanšu tilta apakšzemes komunikācijām un estakādi Pārdaugavas pusē. Vizuāli - Vanšu tilts izdaiļo arī Rīgas pilsētvidi.

1. attēlā - arhitekta Brunela projektētais vanšu tilts pāri Kliftonas upei, Bristolē, Anglijā; atklāts 1864. g.

2. attēlā - Vanšu tilts, Rīga. Atklāts 1981. gadā 17.jūlijā.