ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ģēnijs (Гений (мифология), Genius (mythology)) Latīņu: genius [ˈɡɛ.nɪ.ʊs]

- Senajā Romā bija vadošais gars vai sargājošā dievība, zināms vēlākā kristietības sargeņģeļa analogs, kura funkcijas bija saistītas ar personas, ģimenes vai pat kādas vietas patronēšanu, uzraudzību. Vārda izcelšanās saistīta ar latīņu vārda skaidrojumu kā "ievadīšanu esamībā, radīšanu". Patiesību sakot, arī Senajiem grieķiem piemīta ticība šādas būtnes esībai, bet mazākā mērā. Romā ar ģēnija klātbūtni vai piedalīšanos centās izskaidrot izcilo personību dzīves ceļu un negaidītus panākumus, bet imperatora Augusta laikā ģēnijam sāka piedēvēt jau mūsdienīgāku izpratni - iedvesma, talants, neikdienišķība. Dzejā, un it īpaši tās raksturošanā ļoti izplatīts jēdziens. Īsteni mūsdienīgais vārda lietojums saistīts ar Apgaismības laikmetu, kad kādā slavenās Enciklopēdijas rakstā par ģēniju teikts, ka "tā ir persona, kuras dvēsele ir jūtīgāka un uztver citu emocijas, radot jaunas idejas un nebaidoties neko zaudēt". Kopš Renesanses glezniecībā radusies tradīcija mitoloģiskajos sižetos iesaistīt ģēniju kaila spārnota jaunekļa izskatā - viņš kronē vai iedvesmo māksliniekus, un pat var kļūt par revolūciju iedvesmotāju. Mākslas jomā epitetu "ģēnijs" dažkārt lieto nepelnīti, tomēr šai definīcijai atbilstošie patiesi spēj izmainīt cilvēces un civilizācijas attīstības vēsturi. Daži atzītie "ģēniji" pret citiem ģēnijiem mēdz iturēties visai kritiski. Tā, Ļevs Tolstojs noliedza Šekspīra lugas.
Latviskajā un mūsdienu cilvēkam tuvākajā skaidrojumā ģēnijs ir ļoti apdāvināta un oriģināla personība, kurai ir vēsturiska nozīme cilvēku sabiedrības attīstībā. Kā neapstrīdāmus ģēnijus parasti min izcilus zinātniekus, kuri izraisījuši apvērsumu savā jomā - Ņūtonu, Einšteinu. Attiecībā uz rakstniekiem katrai tautai ir sava "ģēniju" kolekcija. Latvieša apziņā ģenialitāte dažkārt robežojas ar ārprātu vai vismaz ar pamatīgu atkāpšanos no sabiedrības normām. Tā, piemēram, komponistu Imantu Kalniņu raksturo kā "politiski nesaprastu, bet muzikāli ģeniālu". Latvijā atzītais ģenijs ir Volfgangs Amadejs Mocarts, un kopš 2006.gada, kas bija pasludināts par Mocarta gadu, viņa mūzika tiek plaši atskaņota visā Latvijā.

1. attēlā - Ogistēns Dimons "Brīvības ģēnijs", kas vainago Jūlija kolonnu Parīzē Bastilijas laukumā, 1833.g

2. attēlā - nezināms autors "Mocarts ar ar Zelta Pieša ordeni, kas saņemts no Romas pāvesta 1770.gadā", 1777.g. kopija no zuduša oriģināla.