Fauns (фавн, faun)

- lopu auglības dievība romiešu mitoloģijā, grieķu Pana un satīra radinieks; mežu, lauku, ganu un ganāmpulku aizstāvis. Romiešu tradīcijā gan spēj biedēt ceļotājus mežā, gan tiem palīdzēt. Gleznās bieži tiek attēlots ar āža kājām un robainu vainagu galvā. Fauns ir bakhanāliju (dievam Bakham veltīto svētku) dalībnieks, ar vīnogu lapām un ķekariem rotājies. 1912. gadā Parīzē Krievu baletu sezonas ietvaros tika izrādīts viencēliena balets "Fauna pēcpusdienas atpūta" ar Kloda Debisī mūziku un gleznotāja Leona Baksta dekorācijām. Uzveduma horeogrāfs un fauna lomas atveidotājs bija Vaclavs Ņižinskis - viens no slavenākiem XX gadsimta baletdejotājiem. Ņižinska horeogrāfija iezīmēja atkāpšanos no klasiskā baleta tradīcijām. Viņš piedāvājis jaunu dejas koncepciju, kura bija uz frontālo un profila pozu balstīta atbilstoši Senās Grieķijas v;ažu apgleznošanas tradīcijai.
Senlatviešu mitoloģijā tam tuvākais ir Ūsiņš; viņš ir auglības simbols, zirgu aizgādnis, kas atnes laukiem zaļu zāli un kokiem – zaļas lapas. Uzskata, ka tā ir dievība, par kuras lomu saglabājušās vairāk vai mazāk patiesas liecības. Ūsiņi sakrīt ar Jurģiem (23.aprīli) un Ūsiņam ir sava rakstu zīme, kar ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem.