- tā pamatlicējs ir Vasilijs Kandinskis, krievu mākslinieks, kas dzīvojis Minhenē pirms I Pasaules kara (grupa “Zilais jātnieks”) un kur atrodas viņa memoriālais muzejs. Vēlāk - kustība Amerikas mākslinieku vidū XX gadsimta 40. gados, kad gleznotāji sākuši izmantot milzīgus audeklus, piepildot tos ar straujiem otas triepieniem. Gleznošanas ātrums tika uzskatīts par tikpat svarīgu kā attēls (process būtiskāks par radīto tēlu), jo tas palīdzot atsegt zemapziņas plūsmu. No latviešu māksliniekiem šo virzienu pārstāv ASV dzīvojošais Raimonds Staprāns, kura trešo darbu izstādi Rīgā demonstrēja 2006.gada oktobrī.
