Kalvinisms (Кальвинизм, Calvinism) - protestantisma novirziens, ko dibināja Šveicē Žans Kalvins (Ženēva, 1536 gads). Ļoti stingra, neiecietīga un kareivīga konfesija, pat “izceļas ar reliģisku fanātismu, apkarojot katoļticību”. Ja Luters “aizvācis no baznīcas visu to, kas ir pretrunā ar Bībeli”, tad franču teologs esot “aizvācis no baznīcas visu to, kas Bībelei neesot vitāli nepieciešams”. Kalvīnisma teoloģija ir racionāla un mistiku noliedzoša. Kalvins pat likvidēja baznīcās altārus. Francijā kalvinistus sauca par hugenotiem, un to lielāko slaktiņu 1572.g. Parīzē pazīst kā bēdīgi slaveno Bēruļa nakti. Dogmātu pamatā ir ideja par predestinenci un iedzimto cilvēka grēku. Mūsdienās kalvīnisms īpaši izplatīts Šveicē, Holandē un Skotijā. Latvijā lielas intereses par šo protestantisma novirzienu nav, iespējams, tieši tā pārlieku lielās stingrības dēļ, toties vienam no pirmajiem latviešu profesionālajiem māksliniekiem K. Hūnam ir pat vairākas gleznas par Bērtuļa nakts sižetu, kuras aplūkojamas LNMM XIX gadsimta glezniecības zālē. Rīgā pirmā reformātu draudze reģistrēta 1590. gadā. Rīgas reformātu dievnams Mārstaļu ielā būvēts kā īsta kalvīnistu baznīca baroka stilā par holandiešu un vācu reformātu līdzekļiem. Pašlaik baznīcas ēka pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un tur darbojas arī Jauniešu centrs. Baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1. attēlā - kalvinistu baznīca Amjenā, Francija. |