ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kancele (кафедра- в церкви, pulpit)

- arhitektoniski veidota un dekorēta paaugstināta vieta baznīcā, no kuras lasa Bībeli vai teic sprediķi, parasti izvietotā tādā vietā, no kuras vislabāk dzirdama mācītāja balss. Kanceles veido atbilstoši valdošajam mākslas stilam un dekorē saskaņā ar piederību noteiktai konfesijai. Reformātu (luterāņu, adventistu u.c.) baznīcās kanceles ir vienkāršākas. Tādu vienkāršu kanceli iespējams aplūkot vairumā luterticīgo valstu. Katoļu baznīcās, it īpaši valstīs ar izkoptu gaumi un prasmīgiem amatniekiem, kanceles kļūst par mākslas šedevriem.
Visai vienkārša un sena kancele redzama evaņģēliskajā luterāņu Usmas baznīcā (1643.g.), kas patlaban atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Doma baznīcas kancele tika vairākkārt pārbūvēta un pēc XIX gadsimta beigu darbiem veidota pseidogotikas stilā ar apustuļu figūrām. Skaista barokāla kancele rotā Skaistkalnes Dievmātes - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes baznīcu. Latvijā ir arī Velna kancele – Mazsalacas parka tūrisma objekts, kas atrodas stāvajā senlejas krastā, un no kura, atbilstoši leģendai, velns esot teicis savas runas, “līdz viņu no novada bija padzinuši”.

1. attēlā - barokāla melnkoka kancele sv.Gudulas un sv.Miķeļa katedrālē, autors Antverpenes tēlnieks Ferbruggens, pabeigta 1699.g., Briselē.

2. attēlā - kancele Skaistkalnes Dievmātes baznīcā, itāļu baroks, pabeigta 1692.g.