ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kronēšana (коронация, coronation)

- ceremonija, kuras laikā valdniekam (un tā dzīvesbiedram) tiek baznīcas ceremonijas gaitā piešķirta ar regālijām nodrošinātā vara, tai skaitā uzliekot galvā kroni. Slavenākās vēsturiskās kronēšanas – Kārļa Lielā un Napoleona kronēšana (vienīgās Romas pāvestiem piedaloties). Mūsdienu valdnieku kronēšanas ceremonijas paturējušas vairākus Viduslaiku elementus un atribūtus. Krievijas impērijā cars kronēšanas laikā tika simboliski “salaulāts” ar savu tautu. Mūsdienās “kronē” arī sporta, mākslas vai skaistuma konkursu uzvarētājus. Mākslā pastāv arī izplatīts sižets “Svētās Marijas (Dievmātes) kronēšana”.
2010.g septembrī Rīgas Doma ziemeļu ieejā notika senākā sienas gleznojuma “Svētās Marijas kronēšana” atklāšana pēc restaurācijas. Šis gleznojums nonācis līdz mums pateicoties tam, ka veicot XIX gadsimta beigās Rīgas Doma restaurāciju, arhitekts un senās mākslas cienītājs Vilhelms Neimanis rūpīgi pārzīmējis saglabājušos fresku.

1. attēlā - Jakobs Toritti "Jaunavas Marijas kronēšana", mozaīka, baznīcas Santa Maria Maggiore apsīda, Laterāns, Roma.

2. attēlā - nezināms autors "Svētās Marijas kronēšana", sens Rīgas Doma baznīcas sienas gleznojums, restaurējis V.Neimanis.