ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Aušana (ткачество, weaving)

- auduma izstrādājumu darināšana aužamās stellēs, vienā no senākajiem cilvēces izgudrojumiem, kad divi diegu saišķi tiek sastiprināti taisnstūra režģī. Šis arods radies jau senatnē kā pīšanas uzlabojums nolūkā veidot lielus auduma gabalus. Šķiet, ka pirmās vertikālās aužamās stelles radušās jau akmens laikmetā, vismaz daži kapenēs saglabājušies neizjukušie auduma gabali liecina par šīs tehnikas izmantošanu. Audēji savā laikā bija pirmie amatnieki.
Latvijā joprojām populāra ir celu aušana, kad pavediens maina savu virzienu, radot tā saucamās prievītes - neiztrūkstošu tautas tērpu rakstu. Celu aušanas tehnika ir viena no senākajām tekstīliju darināšanas tehnikām Latvijas teritorijā. Celu aušanas rīki atrasti Latvijas teritorijā jau vidējā dzelzs laikmeta kapenēs. Seno celaiņu vilnas pavedienos saskatāmas četras krāsas – zila, dzeltena, sarkana, brūna, bet pamatam – fonam izmantoti gaišie linu pavedieni (Citēts no http://www.pvg.edu.lv/ Aušana).

1. attēlā - aužamās stelles, ar kurām senajā Ēģiptē veidoja audumus (rekonstrukcija) no Bergāmo Dabaszinību muzeja, Ziemeļitālija.

2. attēlā - aužamās stelles no Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa ekspozīcijas "Tautas tērps Zemgalē".