ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Moderns, jūgendstils (модерн, югендстиль, art nouveau)

- Dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, kā arī arhitektūras stils, kas izveidojies Eiropā un ASV XIX gs. beigās – XX gs. sākumā, ietekmēdams pat modi un izceldams cilvēces tieksmi nokratīt iepriekšējo gadsimtu stingrās normas un kanonus. Kā rakstīja viens no tā ideologiem (Viollet –le Duc), “Moderns nozīmē stilu, kas nosaka tādu mākslas formu, kas precīzi atbilstu mūsu laikmetam” vai arī cita devīze; “Mākslas veidu vienotība un māksla visiem”. Modernu kā stilu raksturo estētiskā pieeja cilvēka videi, uzsvērti aktīvā iedarbība uz skatītāju, efektivitāte, aizraušanās ar dekoratīviem elementiem. Vēl daži stila nosaukumi: Art nouveau (Francija), Secesija (Austrija), Style Floreal (Anglija).
Rīgas arhitektūras jūgendstila apbūves paraugs ir Alberta iela, bet par spožākiem modernistiem – gleznotājiem uzskatāmi K.Padegs, R.Suta, V.Tone. Tāpat virkne ārkārtīgi greznu un izdomas bagātu namu atrodas Vecrīgā, Smilšu ielā. Herma zem erkera tiek uzskatīta par skaistāko sievietes tēlu Rīgas jūgendstila būvplastikā. Jāievēro, ka Jūgendstilā par arhitektūras izejas punktu kļuva ērts, funkcionāli pamatots telpu izkārtojums, bet ēkas ārējās formas un tās mākslinieciskais tēls tika no tā atvasināti.

1. attēlā - metro stacija "Karlsplatz", 1896.g. autors O.Vāgners, viens no jūgendstila pamatlicējiem arhtektūrā, Vīne, Austrija.

2. attēlā - nams Smilšu ielā 2, arhitekts Pēkšēns, 1902.g. Vecrīga, viens no jūgendstila šedevriem.