ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Patricieši (патриции, patrician)

- Romas senā aristokrātija. Nosaukums cēlies no vārda patres (tēvi). Piederība pie senas dzimtas tika godāta un augsti cienīta un saglabājās visā Romas republikas periodā. Mūsdienu izpratnē patrīcietis ir titula īpašnieks, kā arī cilvēks ar ļoti labu izglītību un izcelšanos, turklāt apveltīts ar izsmalcinātām manierēm.
Latvijas teritorijā jēdzienu "patriciāts" vēsturiski attiecina uz vācu (un vēlāk arī krievu ) aristokrātijas aprindām un pat augstāko ierēdniecību. Rīgā patriciāts nodibinājās XIII gadsimta otrajā pusē, un toreiz to veidoja vācu tirgotāji, kam feodālais senjors piešķīra ekonomiskās un politiskās privilēģijas. Rīgas patriciāts jau XIII gadsimta beigās sagrāba savā varā Rīgas rāti, kontrolēja iekšējo un ārējo politiku, un konkurēja ar namnieku opozīciju. Patriciāta privilēģijas tika likvidētas Krievijas pilsētu pārvaldes reformas laikā XIX gadsimta 70.-80.gados. Mūsdienās, kā raksta viens Delfu portāla autors, "Mersedesa īpašnieks, skatoties uz riteņbraucēju, vienmēr jutīsies kā patrīcijs".

1. attēlā - Lūcija Verusa, vēlākā līdzimperatora biste, ap 165.g., marmors

2. attēlā - J.G.Zigmunds "Roberts Bengners" Rīgas birģermeistars (1878.-1885.g.), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.