ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pūra lāde (сундук для приданого, Hope chest, dowry chest)

- Jēdziens par pūra lādi saistīts ar paša pūra jēdzienu. Pūrs Eiropas civilizācijas judidiskajā aspektā kopš Senās Romas laikiem uztverams kā vecāku īpašuma daļas nodošana meitai stājoties laulībā, kā zināms nodrošinājums meitai tās atraitnības gadījumā vai tad, kad nākamais vīrs negribēs - vai nespēs - nodrošināt mazbērnus. Ja pūrā varēja ietilpt gan nauda, gan īpašumi un mēbeles, tad pūra lāde, kuru citur sauca par "cerību lādi", izprotama kā kaste ar vāku, kurā neprecējusies jaunava sāka krāt apģērba gabalus (pašas darinātus - austus, šūtus, adītus), kā arī gultas veļu, kas būtu ņemama līdz, dodoties laulībā. Ziemeļeiropas zemnieku tradīcijās bija koka pūra lādes ar izrakstītiem vākiem.
Latvijā zemnieku tikumos pūra lādes veidošanai, gatavojot meitu sievas gaitām, ir liela nozīme. Meitai, kad viņa "locīja pūru", tā daudzums un kvalitāte bija strādīguma un čakluma mērs. Tautas dziesmā pat sumināta pūra lāde, kurai "mātes brālis.. kala atslēdziņu", bet "pašas brālis zelta vāku liedināj". Reāli pūra lādes laukos tomēr bija no koka, bet tās varēja apgleznot un vajadzības gadījumā, paceļot vāku, mēroties ar izstrādājumu kvalitāti un daudzumu.

1. attēlā - pūra lāde no Lesegardas Brīvdabas muzeja Dānijā, XIX gs. pirmā puse.

2. attēlā - pūra lāde no Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa ekspozīcijas "Tautas tērps Zemgalē", XIX gs.