ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Animisms (анимизм, animism)

- seno tautu priekšstats, ka dabā visam ir dvēsele, ieskaitot dzīvniekus un augus. Arī priekšstati par nepārtrauktu un atgriezenisku saikni starp psihi un visām dzīves izpausmēm. Tādi mitoloģiskie personāži kā satīri, nimfas, najādes (nāriņas), sirēnas, kā arī sižeti par dzīvās būtnes pārtapšanu par ziedu vai augu (mīts par Dafni, kas kļūst par laura koku, glābjoties no Apollona, par Narcisu, kas kļūst par ziedu, Akteonu, kas pārvēršas briedī u.c.) ir apliecinājums animisma ietekmei uz mākslu un tās sižetiem. Agro Viduslaku Anglijā ir eps par Beovolfu, vēl vienu animisma izpausmi.
Latviešu tautas pasakās - tāpat kā daudzu citu tautām - ir visai izplatīta pārvēršanās ideja. Izskrienot cauri priedes saknēm, cilvēks pārvēršas par vilku (vilkači), peles pārvēršas par zirgiem, melnais runcis - par velnu, varde - par princesi u.t.t. Mūsdienu Latvijā diezgan daudzi tic, ka ne tikai cilvēkam ir gars, bet tas piemīt arī lietām un vietām, ar ko izskaidrojama gan tādu vietu, kā Pokaiņi, popularitāte, gan aizraušanās ar senajiem pagānu kultiem. Zināmā mērā populāra latviešu grupa "Vilkači", kas iekļauta "Encyclopaedia Metallum", izvēlējusies sev "animisku" nosaukumu.

attēlā - Antonio del Polladio "Apollons un Dafne", aptuveni 1470.-1480.g., Nacionālā Galerija, Londona.