ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Arkāde (arhitektūra) (Аркада (архитектура), Arcade (architecture))

- ar lokveida pārsedzi (arku) vainagotu arhitektūras elementu – pīlāru vai kolonnu virkne. Antīkajā pasaulē pēc šāda principa bieži veidoja celtnes ārējās sienas, it īpaši gadījumos, kad celtnei bija apaļa (cirka) forma. Tad šī virkne bija noslēgta, un vienas arkas labais balsts tika turpināts kā nākamās arkas kreisais balsts. Siltajā un mitrajā klimatā šāda arkāde varēja tikt veidota atsevišķi no dzīvojamām ēkām, nodrošinot pārsegtās ejas. Tā, piemēram, Boloņā atrodas vairāk nekā 6 km gara arkāde, ko veido 666 arkas, kas ved no pilsētas uz Sv. Lūkasa svētnīcu Apenīnu kalnā. Gotiskajā arhitektūrā arkādes izmantoja gan interjerā, gan ārpus ēkas, piemēram, veidojot klosteru krusta ejas.
Latvijas arhitektūrā iekšējās arkādes, kuras balsta parādes galeriju griestus, aplūkojamas klasicisma un baroka stilā celtajās pilīs (Rundāles, Mežotnes). Savukārt, ārējās arkādes, kuras veidotas kā celtnes ārsienas vai krusta ejas daļa, kas nodrošina gājiena dalībnieku pasargāšanu no lietus un sniega, ir izmantotas Rīgas Doma baznīcas krustejā, turklāt tās ir veidotas kā uz kolonnām balstīta sarkano ķieģeļu arku triāde, kur vidējai arkai ir gotiskā pārsedze, bet malējām - apaļās. Pati krusteja ir segta ar 29 krusta velvēm.

1. attēlā - divu līmeņu arkādes Marcela cirkā, I gs., Roma, Itālija.

2. attēlā - Rīgas Doma krustejas (XIII gs) ārējā arkāde, atjaunota XIX gs.