Tunika (туника, tunic)

- apģērba gabals, ko senatnē valkāja visas Vidusjūras reģiona tautas; pārklāja augumu no pleciem un roku augšdaļas līdz ceļgaliem; valdīja uzskats, ka bikses valkājot tikai barbari. Romiešu tunikas (un vēlāk Bizantijas tunikas) tika pārņemtas no Grieķijas ap III gadsimtu p.m.ē. Tunikas garums, nošuves un ornamenti, vai gluži otrādi, to trūkums, norādīja uz valkātāja sabiedrisko stāvokli. Romas senatori valkāja garas tunikas ar platām purpursārtām strīpām, bet jātnieku strīpas bija šaurākas. Savukārt, karavīri, vergi un roku darba strādnieki valkāja vienkāršas paīsas tunikas, nedaudz zem ceļgala.
Senlatviešiem par zināmu tunikas analogu var uzskatīt linu vai vadmalas austu kreklu, ko vilka pār galvu. Ar dažāda veida tuniku analogiem var sastapties mūsdienu Viduslaiku svētku rekonstrukcjās, turklāt arī šeit tiek ievērots princips, atbilstoši kuram tunikas apdare, materiāls un kvalitāte raksturo valkātāja piederību zināmai kārtai. Karavīru tunikai parasti ir dekoratīva ādas josta.