ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Urbanizācija (урбанизация, urbanization)

- nozīmē rūpniecības un iedzīvotāju koncentrāciju lielpilsētās, kas noved pie patriarhālās sabiedrības dzīvesveida sabrukuma un ideālu maiņas. Parādība, kas uzsākusies rūpnieciski attīstītajās Eiropas zemēs jau XVIII gadsimtā, visstraujāk - Anglijā un Francijā. Industriālā sabiedrība veicina urbanizāciju, jo strādniekiem jāatrodas ražošanas centru tuvumā, bet apkalpojošās sfēras attīstība nodrošina strādājošo vajadzības. Līdz ar to veidojas milzīgas pilsētas ar savām priekšpilsētām un augstu ekonomisko efektivitāti. Industriālās sabiedrības pazīme, kas dažās valstīs, piemēram, Ķīnā, joprojām turpinās. Turpretī postindustriālajā sabiedrībā, kad lielam daudzumam cilvēku rodas iespēja strādāt un pat mācīties no mājām (tālmācība), novērojama pretējā parādība, jo cilvēki var baudīt civilizācijas labumus arī dzīvojot laukos. Ārzemju literatūrā šo parādību visvairāk attēloja t.s. naturālisma virziena autori, gan galvenokārt uzsverot urbanizācijas negatīvās puses.
Latvijā novērojama kopš XIX gadsimta otrās puses un turpinās joprojām, pašlaik gan citu iemeslu, galvenokārt, lauku panīkuma dēļ. Plašs pārskats par pirmo latviešu zemnieku paaudzi, kas kļūst par rīdziniekiem, sniegts Augusta Deglava romānā "Rīga" (pirmā daļa sarakstīta 1910.-1911. gadā). Ap šo laiku Rīgā paralēli veidojās arī "strādnieku priekšpilsētas" - Grīziņkalns, Sarkandaugava, Maskavas forštate, daļēji Pārdaugava, kur vēl saglabājušies pieticīgie darbaļaužu mitekļi. Tie gan neveido tūristu maršrutu sastāvdaļu. Daļa patriarhāli orientēto mākslinieku un filozofu Latvijā, gluži tāpat kā kaimiņzemēs mīl apcerēt urbanizācijas izraisīto "morālo pagrimumu" pretstatā patriarhālajiem tikumiem. Pie urbanizācijas izpausmēm arhitektūrā pieder arī Spīķeru kvartāls, kas radās XIX gadsimta otrajā pusē, apbūvējot bijušās ostas teritoriju ar viendabīgās formas noliktavām. Spīķeru sarkano ķieģeļu ēku projektējuši XIX gadsimta beigu labākie Baltijas arhitekti. Patlaban Spīķeru kvartāls tiek pārsvarā izmantots kultūras pasākumiem un iekļauts UNESCO mantojumā kā industriālās estētikas teritorija.

1. attēlā - rūpnieciskā rajona apbūve, XIX-XX gs. mijā, Helsinki.

2. attēlā - spīķeru kvartāla daļa Daugavas tuvumā Rīgā, XIX gs. beigas.