- cilvēks, kas atsakās no savu juteklisko tieksmju piepildīšanas un no pasaulīgiem labumiem nolūkā sasniegt ideālu tikumību, kādu morāles vai reliģisko ideālu. Senatnē šim vārda bija saikne ar svēto mūku atsacīšanos no “pasaules labumiem”. Kristietībā to saista ar vientuļnieku dzīvi, gavēšanu, atteikšanos no laulībām. Arī citās reliģijās askēts ir cilvēks, kas tuvojas Dieva (Dievības) izvirzītajām prasībām. Askētiskms latviešu vidū ir visai reta parādība, jo zemnieku tautai, kas gadsimtiem cīnījusies par izdzīvošanu, atsacīšanās no ēdiena, mīlestības un jautrības vienkārši nav raksturīga. Ar visu to, cieņā ir mērenība.
attēlā - "Izkāmējis Buda kā askēts",II-III p.m.ē., Britu muzeja kolekcija.
