Arhitektonika (архитектоника, architectonics)

- uzbūves māksliniecisko un konstruktīvo elementu kopums (piemēram, skulptūras pieslietas sienām lai labāk izceltu kompozīcijas veselumu), sastāvdaļu saliedējums mākslinieciskajā kopumā. Tas it īpaši redzams gan antīkajā monumentālajā celtniecībā, kad templis, akvedukts vai pilsētas mūris vienlaikus pilda vairākas funkcijas, saliedējot telpu un izdaiļojot to.
Visspilgtāk arhitektūras un skulptūras, tātad, konstruktīvā un mākslinieciskā elements sakausējums Latviešu mākslā ir jūtams Brāļu kapu ansamblī, it īpaši skulptūru, drīzāk skulpūrāli arhitektoniskajās ansambļa detaļās, kur kareivju grupas veidotas kā ansambli ierobežojošo sienu izciļņi, papildus balstot to un vienlaikus radot varoņu ielejas atbilstīgu noformējumu.