- valsts vai privātā dokumentu krātuve, kurā tiek uzglābāta dažāda veida vēsturiskā informācija ar tās sistematizāciju. Arhīvs glabā un apstrādā dokumentus, kā arī izsniedz izziņas uz šo dokumentu pamata. Nosaukuma izcelšanās saistīta ar Seno Grieķiju, kaut gan valsts dokumentu uzglabāšana sākusies daudz senāk un bijusi izplatīta pat senajā Ķīnā u.c. Arhīvu materiāli ir viens no drošākajiem un ticamākajiem informācijas avotiem, kas palīdz rekonstruēt pagātnes īsteno ainu. IT jomā ar vārdu "arhīvs" apzīmē kompaktētu informāciju. Latvijas vēstures arhīvs nodibināts 1919. gadā pēc Ministru kabineta rīkojuma, bet kopš 1924. gada darbojas atbilstoši speciālajam Republikas prezidenta apstiprinātajam likumam. Kopš 1938. gada atrodas bijušajās lombarda telpās, kurām dokumentu apjomam pieaugot, uzceltas apjomīgas piebūves.
1. attēlā - valsts arhīvs Parīzē, bijušais Subīzu hotelis, XVII gs.
2. attēlā - Latvijas valsts arhīvs, bijusī lombarda ēka.
