ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Antīkā pasaule (античность, Antiquity)

- Seno laiku vēstures periods, kas aptver seno grieķu un seno romiešu pasauli; nosacīti sākas otrajā gadu tūkstotī pirms Kristus un beidzas ar Rietumu Romas impērijas krišanu 475. gadā. Par antīkās pasaules izcilākiem pieminekļiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, un kuru formas joprojām tiek pielietotas, uzskata triumfa arkas, obeliskus un tempļus ar kolonnām.
Antīkās pasaules ēnā turpina dzīvot arī mūsdienu Eiropa. Visa mūsu likumdošanas un filozofijas terminoloģija, mākslas veidi - sākot ar senajiem un līdz pat vismodernākajiem - ir seno grieķu vai latīņu sakņu caurausti. Mūsu parlamentārieši ieņem vietas amfiteātros, kļūst par senatoriem, raksta kodeksus. Mūsu jaunieši piedalās - vai cer piedalīties - olimpiādēs, mūsu ārsti dod Hipokrāta zvērestu un raksta receptes latīņu valodā, aptieku simbols is Asklēpija čūska, mēs skatām nakts debesīs planētas, kurām ir romiešu (grieķu) dievību vārdi. Mākslinieki turpina pielūgt skaistuma dievieti Afrodīti, zinātnieki un revolucionāri alkst Prometeja darbu, valsts vīri tiecas pēc Cēzara un Maķedonijas Aleksandra lauriem, advokāti un žurnālisti godā Ciceronu... Antīkā pasaule ir mūžīga.

1. attēlā - Septimusa Severa triumfa arka, kas saglabājusies Romas Forumā.

2. attēlā - Asklēpijs, Apollona dēls un medicīnas dievs ar savu čūsku no Rundāles pils