Avangards (авангард, avantgarde) franču: avant-garde

- modernāko mākslas virzienu, pieeju, uzskatu un koncepciju izplatītais nosaukums XX gadsimtā, kuram raksturīgs veco formu noliegums un jauno ceļu eksperimentāls meklējums, nerēķinoties ar pieņemtām vērtībām un autoritātēm. Visumā apsteidz publikas vairākuma akceptētās kultūras parādības un gaumi. Par avangardistiem atbilstoši vārda izcelsmei sauc māksliniekus, kuri apsteidz kultūras plūsmu, meklējot jaunas formas un izpausmes līdzkļus. Avangardisma uzplaukums XX gadsimta sākumā sakrita ar revolūciju Krievijā un līdz ar to tieši tur 20.to gadu sākumā rosījās vesela mākslinieku plejāde. Ar laiku jebkurš avangards spēj kļūt par "nodrāztu patiesību" - atbilstoši Oskara Vailda teicienam par to, ka "visstraujāk noveco tas, kas ir modē".
Par ievērojamākajiem latviešu avangarda māksliniekiem uzskata Voldemāru Matveju un Gustavu Kluci, kas gan pārsvarā darbojies Padomju Savienībā XX gadsimta 20.-30. gados. 2007.g. beigās Latvijas Nacionālās mākslas muzejā notika avangarda darbu izstāde “Sarkanais cilvēks”, kur starp citiem Tretjakova galerijā esošiem darbiem bija arī G. Kluča kompozīcijas. Arī Ausekli Baušķenieku daži pieskaita avangardistiem, jo viņa sadzīviskā ironija un pilnīgi svaigs ikdienas skatījums – par spīti paša vecumam – neiekļaujas nevienā stingrā stila definīcijā.