Apgaismotais absolūtisms (Просвещённый абсолютизм, Enlightened absolutism)

- ir absolūtās monarhijas forma, kad monarhi, zināmā mērā ietekmējušies no Apgaismības idejām, XVIII gadsimtā centās realizēt savu absolūto varu reizē ar reformām, kas veicinātu valsts attīstību un uzplaukumu, lielā mērā balstoties uz sabiedrības izglītošanu un to principu, ko vēlāk nosauca par "mīksto varu". Apgaismotais absolūtisms uzskatīja, ka valdnieka vara izriet nebūt ne tikai no dievišķām tiesībām (svaidīšanas), bet arī no sociālā kontrakta, proti, atbildības tautas priekšā. Cik lielā mērā valdnieks atbilda "izglītotā" jēdzienam, bija atkarīgs no tā, kādā pakāpē viņš bija ar mieru pieņemt Apgaismības idejas. Šķiet, ka vistuvāk šim jēdzienam atbilda Austrijas imperators Jāzeps II, kurš 1781.-1782. gadā piešķīra savas valsts dzimtcilvēkiem pilnīgu brīvību (tās vāciskajā daļā), bet Ungārijas teritorijā, sīvās zemes magnātu pretestības dēļ, viņam izdevies piešķirt zemniekiem tikai personīgo brīvību. Jāzeps realizēja tiesu reformu, atcēla nāvessodu un spīdzināšanu, kā arī cenzūru. Viņš tāpat centies realizēt Austrijā ticības brīvību un pievērsa lielu uzmanību tautas skolu izveidei, tai skaitā arī meiteņu izglītošanai. Diemžēl sarežģīta politiskā situācija Eiropā un finansiālās grūtības mazināja Jāzepa reformu ietekmi.
Latvijas teritorijā izglītoto absolūtismu realizēja visai pretrunīgi vērtējamā Krievijas toreizējā valdniece Katrīna II. Vienlaikus sarakstoties ar Voltēru un Didro, teorētiski šo Apgaismības pīlāru domas atbalstot, Katrīna pilnīgi noliedza sociālā kontrakta ideju. Tomēr, publicējot savu "Nakaz" (ieteikumu kopu valsts pārvaldīšanai ar likumu sakārtošanu), viņa tā tekstā iekļāva vairākas tā laika filozofu, it īpaši Monteskjē, idejas, turklāt intensīvi atbalstīja mākslas un māksliniekus, liekot pamatus tam grandiozajam muzejam, ko tagad pazīst kā Ermitāžu. Katrīna lika pamatus meiteņu izglītībai un, kas ir visai būtisks Latvijai, atjaunoja Bīrona tiesības uz Kurzemes un Zemgales hercogistes troni, tādējādi netieši nodrošinot mums Rundāles pils pabeigšanu. Zināmā mērā viņa "nedaudz apcirpa" vācu baronu un it īpaši vācu maģistrātu privilēģijas. Turklāt tieši viņas valdīšanas laikā Vecajam Stenderam izdevies publicēt savu Augstās Gudrības grāmatu latviski. Katrīna aizrāvās ar antīko vēsturi un tālab labprāt lika attēlot sevi kā Taisnības dievieti.