Akadēmisms (академизм, academism)

- sekošana mākslas konservatīvajām plūsmām, dogmatiska kanonu un autoritāšu ievērošana; pieķeršanās tikai mākslas klasiskajiem paraugiem – vienlaikus uzstādot mākslas darbu radītājiem augstas izpildījuma kvalitātes prasības. Tēlotājas mākslas novirziens, kas sāka izplatīties 16.-17. gadsimtā mākslas akadēmijās. Vairāki izcili klasicisma gleznošanas skolas meistari, tai skaitā Nikolā Pussēns, devuši priekšroku akadēmismam, jo tas garantēja perfektu izpildījumu un dramatisku cēlo jūtu kāpinājumu, kaut arī uzlika ierobežojumus tēmu izvēles jomā, nicinot "zemos žanrus".
Pirmie latviešu izcelsmes mākslinieki, starp tiem arī tādi izcili profesionāļi kā K.Hūns un J.Feders, būdami reālisti, pamatos arī sekoja akadēmiskajam kanonam nedaudz savādāk. Viņu darbos tas izpaudies kā izcila precizitāte detaļu attēlošanā. Ar to viņi atšķirās no nākamās paaudzes ("Rūķīšiem"), kuru gleznojums jau bija daudz brīvāks. Latviešu pirmās brīvvalsts mākslinieki – J.Kazaks, J.Grosvalds, K.Padegs u.c. arī piedzīvojuši nopietnus konfliktus ar akadēmiķiem, tai skaitā arī V. Purvīti. Daži mākslas zinātnieki uzskata, ka "sociālistiskais reālisms" arī savā ziņā pieskaitāms akadēmisma turpinājumam, jo tāpat prasa "rūpīgu sekošanu detaļām", pat zināmu līdzību fotogrāfijai, visai maz interesējas par attieksmēm un noskaņām, noliedz eksperimentālu mākslu un ar aizdomām izturas pret visu netradicionālo. Līdz ar to viens otrs gleznotājs "akadēmists" vēlāk labprāt attīsta tieši sociālistisko reālismu.