- sintētiska krāsa, kuru sāka izmantot XX gadsimta 40.-jos gados, un kurai piemīt gan eļļas krāsu, gan akvareļa īpašības. Tā tiek izgatavota no ūdenī izšķīdinātiem akrila sveķiem un pigmenta. Pēc uzklāšanas iztvaikojot, sveķu daļas izveido stigru un izturīgu krāsas slāni. Akrila krāsas ir ļoti piemērotas iesācējiem, tās var gan izspiest no tūbiņas kā eļļas krāsas, gan šķīdināt ūdenī. Akrila gleznas izskatās spilgtākas nekā ar eļļu gleznotās. Akrilu izmanto arī vairāki citi jaunākās paaudzes mākslinieki, kuri aizraujas ar pilsētas urbānās vides attēlošanu, piemēram, Zane Tuča. Vēl vairāk ar akrila krāsu izmantošanu aizraujas atzītais Latvijas mūsdienu glezniecības pārstāvis Andris Vītoliņš. Viņš pievēršas padomju laika transportlīdzekļu attēlojumam un pamestiem rūpniecības objektiem, ar sintētiskā akrila toņu palīdzību izceldams to mehāniskos elementus un neatbilstību cilvēka un dabas vienotībai.
