Alegorija (аллегория, allegory)

- tēlotajā mākslā abstraktā jēdziena attēls caur nosacītu tēlu; piemēram, taisnīguma dievieti attēlo ar aizsietām acīm un svariem rokās, miera dievietei rokās ir palmas zars, uzvaras dieviete ir spārnota, mīlas sūtnim Amoram ir loks un maks ar bultām u.c. Vēsturiskā žanra paveids, kurā notikumus un parādības atspoguļo simboliski, pārnestā nozīmē. Savā laikā abstraktās kvalitātes (tikumus, labos darbus) arī personificēja tēlos.
Latvijas ģerbonī trīs zvaigznes virs uzlēcošās saules ir triju novadu – Vidzemes, Latgales un Kurzemes alegorija. Šo alegoriju kā staltu sievieti, kas tur rokās trīs apzeltītas zvaigznes, redz visi Rīgas viesi rotājam Brīvīgas pieminekli. Savukārt līra virs Nacionālā teātra fasādes ir mākslas alegorija. Latviešu drāmā tāpat Lāčplēša (Spīdolas, Kangara, Laimdotas u.c.) tēliem piemīt attiecīgā alegoriskā īpašība - drosme, gudrība, nodevība, mīlestība).