- brīvi stāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulpturāla figūra vai figūru grupa. Viduslaikos kā pirmās apaļskulptūras 13. gadsimta vidū (Vācijas pilsētās Bambergā un Magdeburgā) parādījās akmenī cirstie jātnieki. Bieži izmantota parka skulptūrās vai kā strūklakas centrs. Rīgā starp apaļskulptūrām īpaši populāra “Operas strūklakas” skulptūra; ir arī tādas apaļskulptūras, kas rotā ēkas fasādes, it īpaši eklektisma un jūgendstilā celtās mājas, piemēram, Rūpniecības ielā 1 (arhitekts R. Cirkvics, sieviete ar liru rokās, kas simbolizē mākslu un daili). Vairākas bronzas apaļskulptūras rotā arī citas, mazāk populāras strūklakas.
