Akolāde, iecelšana bruņinieku kārtā (посвящение в рыцари, accolade)

- ceremonija, pieņemot jaunu dalībnieku vai nu bruņinieku ordenī vai arī vienkārši ieskaitot jaunekli bruņinieku kārtā. Ja tā bija iestāšanās ordenī, ceremoniju veica ordeņa mestrs, svinīgi apkampjot jauniņo ap kaklu (ad collum latīņu valodā). Akolāde bija savdabīga militārās iniciācijas forma, turklāt ļoti gleznaina un pagodinoša, ko gan aprakstīja dzejā un prozā, gan attēloja tēlotajā mākslā, jo šis process it kā paaugstināja jaunekli, padarot viņu parmilitārajai aristokrātijai piederīgo. Valdnieka atteikšana veikt akolādi kādas dzimtas pārstāvim nozīmēja negodu. Akolādi veica vairākos posmos. Kad tīrs un attiecīgi saģērbts (baltajā kreklā) un zelta piešos pie zābakiem, nostājās vecākā bruņinieka priekšā, tas viņu apjoza ar zobenu. Turpmākās ceremonijas gaitā pretendents saņēma vai nu plakanisku sitienu pa plecu ar zobenu, vai nu pļauku uz kakla. Parasti akolādes laikā jauneklis nometās valdnieka priekšā uz ceļiem, bet valdnieks sākumā uzliek viņam zobenu uz kreisā pleca un, lēnām ceļot pāri galvai, uz labā pleca. Tad iesvētānais pieceļas un saņem valdnieka vai valdnieces svētību - dažreiz ar ordeņa emblēmu. Vārdi, ko teica valdnieks, Rietumeiropas valstīa atšķīrās. Tie varēja saturēt aicinājumu būt drosmīgam - vai arī, ja akolāde notika "pēc nopelniem", kad tā kļuva jau daudz retāk un domāta tikai augstmaņiem, kā pateicība par izrādīto drosmi.
Livonijas teritorijā uzņemšana bruņinieku kārtā notika caur pieņemšanu par brāli militāri garīgajā ordenī, sākotnēji - Zobenbrāļu ar melno krustu uz apmetņa, vēlāk par Livonijas ordeņa brāli. Ceremoniāls tiek rekonstruēts vēsturiskajos uzvedumos un filmās.