Arhaiska māksla (архаичное искусство, archaic art) - sengrieķu māksla, kuras gaitā izstrādāti ģeometriskā stila pilsētbūvniecības pamati, arhitektūras tipi, orderu sistēma un tēlu formas, kas balstās uz grieķu mitoloģijas. Arhaisko periodu datē ar 8. –6. gs. pirms Kristus. Gleznojumi ir lakoniski, attēlotās figūras ir diezgan nosacītas, to izvietojums atbilst tālaika populāro trauku formai un izmēram. Uz konkrētiem arhaiskās skulptūras paraugiem attiecināmi Kurosi - visai rupji apstrādātas vīriešu statujas, un koras - sievietes, tāpat diezgan neveiklas un strupas. Rīgā arhaikas paraugus, pārsvarā kopijās, agrāk, pirms ugunsgrēka, varēja aplūkot Aizrobežu mākslas muzejā Rīgas pilī. Ipāšību "arhaisks" turpretī izmanto gadījumos, kad vēlas raksturot parādību vai virzienu kā galīgi novecojušu. Gadās arī savādāki piemēri. Tā, par nupat tapušo dokumentālo filmu "Pāri ceļiem un upēm" par Rīgas rajoniem, ko veidojuši 7 pasaulē pazīstamie latviešu dokumentālisti, viens no viņiem, režisors Ivars Seleckis, raksturo kā "taisītu mazliet arhaiskā stilā, ne tā, kā tagad taisa". 1. attēlā - asīriešu Karaliskās lauvas medības, 645.–635.g.p.m.ē., Ninives Ziemeļu pils, Mosula, Irāka. |