- pēc heraldikas (ģerboņa zinātnes) likumiem darināts simbolisks attēls. Savi ģerboņi ir valstīm, pilsētām, citās zemēs arī dižciltīgajiem cilvēkiem un pilsoņu kārtām. Ģerboņus darināja kā zīmētus attēlus vai kā ciļņus - metāla, akmens, krāsota koka. Aprakstot ģerboņus, pieņemts puses apzīmēt ne no skatītāju, bet no ģerboņu nesēja (tā zīmējuma kreiso malu sauc par ģerboņa labajiem sāniem). Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921. gadā 16. jūlijā. Autors ir grafiķis, profesors Richards Zariņš. Savukārt, vairāki saglabājušies veco muižu ciļņi - ģerboņi ir visai izteiksmīgi saistīti ar īpašnieku uzvārdiem. Tā, Ēdoles saimnieki fon Bēri (vācu Lāči) savā ģerbonī lāčus arī iekļāvuši. Vesela bruņinieku ģerboņu izstāde saglabājusies arī uz Doma baznīcas jomu kolonnām.
1. attēlā - Sforcas hercogu ģerbonis uz Milānas Kastello sienas.
2. attēlā - Vidzemes bruņinieku fon Bēru dzimtas ģerbonis virs Ēdoles pils vārtiem (atjaunots).
