Hernhūtes brāļi (Гернгутские братья, Bohemian Brethren)

- luterisma virziens, kas lika uzsvaru uz dzīvi atbilstoši Kristus prasībām nevis tikai uz evaņģēlija skaidrošanu. Hernhūtieši, saukti arī par Morāvijas brāļiem, ne vien sludināja tikumisku un askētisku dzīvesveidu, bet arī paši bija šāda dzīvesveida paraugs. Jau savas darbības sākumā hernhūtieši sāka veidot zemnieku skolas, skolotāju darbam sagatavojot spējīgus jauniešus no zemnieku vidus. Viņu aktivitātes izsauca lielu neapmierinātību jezuītu vidū, kas panāca kustības aizliegumu Bohēmijā un Morāvijā.
Hernhūtes brāļi ieradušies Latvijā XVIII gadsimta sākumā no Bohēmijas un “radīja grandiozu apvērsumu, kad latviešu tauta pirmo reizi labprātīgi pieņem kristīgo ticību. Tā ir latviešu mošanās un sākums gaismas kustībai…”. 1736.g. Jēkaba baznīcā sprediķoja hernhūtiešu kustības dibinātājs grāfs Nikolaus fon Cincendorfs. Hernhūtes brāļi iedibināja Vidzemē koru dziedāšanas tradīcijas un pirmās atturībnieku biedrības. No hernhūtiešu ģimenēm Latvijā cēlies dzejnieks Poruks un mākslinieks Purvītis. Brīvdabas muzejā ir rija, kurā hernhūtes brāļi noturēja savas sapulces un dibināja skolu.