Himēra (химера, chimera) grieķu: Χίμαιρα [Chímaira]

- mītiska būtne - ugunsspļāvēja, sākotnēji briesmonis grieķu mitoloģijā, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam. Vēlāk pretīgs radījums, ļauno spēku simbols, ko viduslaiku mākslinieki parasti izmantoja baznīcu fasādēs par apliecinājumu tam, ka ļaunie gari no svētās telpas tiek izraidīti. Pirmās slavenās himeras jau XIII gadsimtā tika izvietotas gar Parīzes Dievmātes katedrāles ārsienām. Mūsdienās vārdu lieto galvenokārt pārnestā nozīmē, atgriežoties pie pirmsaknēm un apzīmējot ar šo vārdu nereālas idejas, kuras labāk nemaz nemēģināt iemiesot.
Latvijas arhitektūrā himeras parādījās laicīgo celtņu fasādēs historicisma un eklektikas apbūvē. Tās zaudējušas sākotnējo simboliku, paturot tikai dekoratīvās funkcijas. Dažās ēkās, kuras būvētas kā īres nami, himeras ir savienotas ar notekcaurulēm. Tā, vairākas himēras redzamas uz A.Felsko 1903.gadā jūgendstilā celtās mājas jumta Blaumaņa ielā Rīgā, bet tās nav ne tuvu tik izteiksmīgas kā himēru pāris, kura uztveri nedaudz apgrūtina apavu veikala izkārtne.