Hugenoti (Гугеноты, the Huguenots)

- Francijā tā sauca protestantus (Reformācijas piekritējus, Kalvina un Lutera ideju atbalstītājus). Šī kustība XVI gadsimta Francijā izvērtās par reliģisko karu sēriju. Franču dinastijas karaļi, kuri valdīja XVI gadsimtā, centās apkarot hugenotus, kuri nosodīja galma izšķērdību un izlaidīgu dzīves veidu, kā arī sāka apdraudēt monarhijas idejas kopumā. Valuā dinastijai izmirstot, tronī kāpa hugenots, pirmais no Burbonu dinastijas karaļiem Henrijs IV (Navarras karalis un Valuā brālēns). Viņš gan pats pārgāja katoļticībā, bet pasludināja zināmu ticības brīvību hugenotiem (Nantes ediktu). Tomēr cīņa starp katoļiem un protestantiem nebūt nav bijusi galā, un pēc gadsimta (sakarā ar Nantes edikta atcelšanu) hugenotu lielākā daļa bija spiesta Franciju pamest, dodoties uz Ameriku. Mūsdienu Kanādas franciski runājošās provinces Kvebekas iedzīvotāji pārsvarā ir šo hugenotu pēcteči. Hugenotu (citādi ticošo, protestantu) tēlam veltīti vairāki slaveni literatūras darbi, tai skaitā Prospēra Merimē "Kārļa IX valdīšanas hronika", Henriha Manna romāni par Henrija IV jaunību un brieduma gadiem. Gleznās hugenotus, pat dižciltīgos, atpazīšanai parasti attēloja melnajās (tumšajās) drēbēs, bez izšuvumiem un rotājumiem - pretstatā grezni ģērbtajiem katoļiem. Atpazīstamākais starp vēsturiskajiem hugenotiem bija Francijas karalis Henrijs IV (sākotnēji Navarras karalis), saglabājušies vairāki viņa portreti. Ir arī slavena XIX gadsimta pirmās puses franču opera "Hugenoti", komponists Džakomo Meijerbeijers. Interesanta detaļa - PSRS laikā operai tika izveidots jauns librets un to atskaņoja ar nosaukumu "Dekabristi".
Viens no nozīmīgākajiem XIX gadsimta baltiešu māksliniekiem un vēsturiskā žanra aizsācājiem latviešu glezniecībā bija Madlienā dzimušais Kārlis Hūns, kura sižetos hugenotu tēma ir plaši pārstāvēta. Tur ir gan Bērtuļa nakts priekšvakars, kan Bērtuļa nakts aina, gan arī tipiskā vecā hugenota - kareivja portrets. Savukārt, attiecībā uz literetūras darbiem, kas atspoguļo latviski šo periodu, Neatkarības atjaunošanas pirmajos gados iznāca virkne dažāda līmeņa tulkotu vēsturisko romānu, kuru galvenais varonis bija tieši Henrijs IV - dēkainis, drosminieks, meitu mīlnieks, hugenots, kas bezbailīgi iztur likteņa triecienus ceļā uz Francijas troni. Arī "visu laikmetu iemīļotais" d'Artanjans cēlies no hugenotu provinces - Bearna (Gaskoņas), kas gan viņam netraucēja, gluži tāpat kā Henrijam IV, savus varoņdarbus veikt jau katoļu rindās...