- arheoloģisko atradņu zemes slāņos vai zem ūdens atrašana un ļoti rūpīga izcelšana ar pierakstu veikšanu un centieniem minimāli sabojāt atrasto. Izrakumu gaitā arheologi pielieto īpašu instrumentāriju un cenšas virzīties uz priekšu pēc iespējas lēnāk, atsedzot slāni pēc slāņa. Veiksmīgi veikto izrakumu rezultātā izdodas rekonstruēt tālu pagātni un veikt visbrīnišķīgākos atklājumus, pie kuriem Eiropā pieder Pompejas izrakumi, Mazāzijā- teiksmainās Trojas pilsētas atklāšana, un Krētas salā- slavenais Labirints. Senākie arheoloģiskie izrakumi Latvijā sākās XIX gadsimtā un galvenokārt bija saistīti ar pilskalniem un pāļu celtniecību Āraiša ezera apkārtnē. Izrakumi Vecrīgā sniedza virkni informācijas par Daugavas gultnes izmaiņām, bijušo Rīgas ostu un pirmo krustnešu pili. Priekšstatu par senlatviešu dzīves veidu paplašina izrakumu rezultāti Siguldā un Burtnieku ezera apkārtnē. Patlaban izrakumi tiek veikti gadījumos, kad plāno jaubūves vietās, kur ir iespēja atrast iepriekšējo laikmetu pēdas, tā saucamo kultūras slāni.
1. attēlā - romiešu apmetnes vietas Vīnes tuvumā izrakumi (Petronell-Carnuntum) ar vienlaicīgu daļēju rekonstrukciju brīvdabas muzejam.
2. attēlā - izrakumi Tukuma pils tuvumā (2013.g rudens), darba vadītājs Rūdolfs Brūzis, Dr. hist.
