ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Īres nams (доходный дом, tenement house)

- vairāku stāvu dzīvojamā ēka, ko īpašnieks būvējis kā savdabīgu peļņas avotu. Jebkura dzīvojamā māja, kurā mitinās vismaz 3 atsevišķas ģimenes, piekopdamas katra savu saimniecību un maksādamas par to īres maksu īpašniekam. Īres noteikumi mēdz būt dažādi- ilgstoši, uz laiku, ar tiesībām pieņemt apakšīrniekus vai bez tām. Īpašnieks izmanto īri gan īpašuma uzturēšanai, gan hipotēkas maksājumiem, gan vēlāk peļņai. Eiropā īres nami kā rūpals sāk parādīties XIX gadsimta otrajā pusē un to piedāvātā dzīves kvalitāte var radikāli atšķirties- no greznajiem apartamentiem līdz strādnieku mitekļiem ar koplietošanas telpām. Ja īres nams atradās labā rajonā un bija paredzēts maksātspējīgiem īrniekiem, tā projektēšanais tika pieaicināts kvalificēts arhitekts, tādējādi nodrošinot reklāmu savam darbam un radot paliekošu māksliniecisko vērtību.
Rīgā īres namu uzplaukums sākas pēc nocietinājumu mūru nojaukšanas ar bulvāru loka eklektikas apbūvi, un šo centra īres namu iemītnieki atšķirās pēc savas turības pakāpes. Glaunākie dzīvokļi, kurus apdzīvo augsta ierēdniecība, tehnokrāti, ārsti un muižniecības pārstāvji, vērsti ar logiem uz bulvāri; iekšējo pagalmu apbūve domāta sīkai ierēdniecībai. PSRS laikā lielie īres namu greznie dzīvokļi pārsvarā tika pārvērsti komunālajos dzīvokļos un pamatīgi nolaisti. Tālab bijušo skaisto īres namu atjaunošana ir darbietilpīgs un ļoti dārgs process.

1. attēlā - īres nams Vīnē, XIX gs. beigas.

2. attēlā - īres nams Elizabetes ielā 10b, arhitekts M.Eizenšteins, jūgendstila paraugs, 1903.g.