Januss (Янус, Janus)

- Senajā Romā un mitoloģijā Januss bija sākuma un beigu, kā arī mūžīgo pārvērtību dievs, kas simbolizēja dzīvības formu nepārtrauktību, vienlaicīgo vēršanos pagātnē un nākotnē. To parasti attēlo kā viena un tā paša tēla pretēji vērstos profilus, līdz ar to saucot par divkosīgo dievību. Par godu šim dievam romieši nosaukuši janvāra (Januarius) mēnesi. Januss bija arī durvju un vārtu patrons, ar to saistīti jēdzienu par "ieiešanu durvīs" - piedzimšanu, un iziešanu pa durvīm - nāvi. Tāpat senatnē kara laikā tempļu durvis bija atvērtas, bet miera laikā tā aizdarīja, pasvītrojot to, ka divdomīga situācija ir beigusies. Teiciens par kāda cilvēka divdomīgās uzvedības asociāciju ar šo dievu ir vairāk nekā 2 gadu tūkstošus vecs.
Latviešu mākslinieks Auseklis Baušķenieks ļoti mīlējis apspēlēt Janusa tēmu un nebūt ne nosodoši. Pazīstami viņa vairāki darbi, kur cilvēku pūlis pakāpeniski virzās apburtajā lokā no piedzimšanas līdz galējam sabrukumam pāri dzīvības upei, kā arī lielisks pašaportrets "Es un mans dvīņu brālis", kas izpildīts tieši Janusa stilā.